Abstraktā māksla kā pašrefleksija jeb kā es sāku gleznot
Varbūt dažreiz šķietamas nejaušības ir likumsakarības. Nekad nebiju domājusi, ka būšu māksliniece. Bērnībā mākslas skola, došanās ar mammu uz vietējās pilsētiņas izstādēm vai kopīga klusās dabas gleznošana viesistabā man vienkārši bija laba laika pavadīšana, jo nākotnei man bija citi plāni.
Studijas, darbs, ģimenes veidošana un sociālā dzīve mani iegrieza dinamiskā virpulī, kur sastapšanās ar mākslu bija vien muzejos un galerijās. Reiz ar vīru aizgājām, jo kāds viņa klients mums ieteica, uz lekciju mākslas galerijā, tā bija tik iedvesmojoša un interesanta, ka sapratu - mākslas manā dzīvē ir par maz.
Pirms gandrīz 10 gadiem, aizejot prom no darba diplomātijā, man radās laiks kādam jaunam hobijam un nedomājot pieteicos gleznošanas nodarbībām pie mākslinieka un LMA prof. Kaspara Zariņa studijā Pedants. Arī tolaik man tā bija vien laba laika pavadīšana, relaksācija starp ikdienas bērnu čalām un pienākumiem. Tad piedzima mūsu trešais bērns un gleznošanas piederumi tika nolikti garāžā, taču man bija radusies atkarība no meditatīvā gleznošanas procesa un tiklīdz dēls paaugās, es atsāku apmeklēt nodarbības, šoreiz pie mākslinieces Janas Nesterovičas studijā Idealist.
Tieši šeit, gleznojot klusumā, es sāku sadzirdēt pati sevi, man tas kļuva par izzinošu procesu, kurā mācīties ļauties un kļūdīties, sajust un vienkārši būt. Mācību procesā es radīju vairākas reprodukcijas, apguvu vairākas tehnikas, un manī dabiski radās interese iet tālāk - es gribēju radīt savas gleznas un uz lielformāta audekliem. Tam man vajadzēja savu studiju.
2025. gada augustā ceļojums uz Islandi un mana gaidāmā dzimšanas diena, kad izvērtēju paveikto un to, ko vēlos iekļaut sava nākamā gada vēlmju sarakstā, deva spēcīgu impulsu, lai es beidzot rīkotos. Un jau 23. septembrī, tieši manā dzimšanas dienā, es parakstīju līgumu par studijas telpām.
Nu man bija vieta, kur gleznot to, ko jūtu, nevis to, ko redzu, vieta, kur eksperimentēt, gleznot bez noteikumiem un absolūti izbaudīt procesu. Un man par pārsteigumu šis absolūtās brīvības radošais process, kas īpaši izbaudāms radot abstraktas gleznas, tik daudz atklāj par cilvēku. To novēroju arī meistarklasēs. Man gleznošana noteikti ir arī iespēja sevī atklāt absorbējušus slāņus un vienlaikus tā māca būt vērīgākai gan pret sevi, gan citiem, gan vidi sev apkārt.
To, kā man sanāk, apskati te : Darbi